Poutiria Te Aroha – Ranginui Te Whare Akoranga Reo – Iwi Taketake Whare Kōhungahunga Maori, Kaitaia

Updated: May 12, 2020

Ngā tūhonohono tuatahi 2012 ­‐2013


I tae atu ngā kaiako o Ranginui ki te Hui-ā-tau o Te Ataarangi i te mutunga o 2012,i reira rongoaii ngā kōrero a KatarinaMataira, mai i Te Mauri Tau,e pā ana ki Poutiria te Aroha. Ka tere kitea e Te Rana Porter te Kaiārahi Whakahaere, mā ngā mātāpono o Poutiria te Aroha, mā te mārama ki te tuakiri o te tangata hoki e ea ai te moemoea o Ranginui, otirā kia mau te ‘ngākau māhaki’ ka whakatinana i te tuturutanga o te ‘aroha’. I roto i ngā marama e whā ka tipu te aka whanaunga i waenga i a Ranginui me Te Mauri Tau. Ka kaha te kauwhau a Te Rana ko te rongomau te ‘tūāhua māori’mō ō tātou tamariki, whānau whānui me te hāpori.


Te Tau 2013


I te Poutūterangi 2013 ka pōwhiritia ngā kaimahio Ranginui me ngā whānau ki Whaingaroa mō tētahi wānangarā whakatā, whakataki i te kaupapa Poutiria te Aroha. Nā tērā ka tae te tokowaru o ngā kaiako o Ranginui ki te wānanga me Te Mauri Tau mō te roanga o ngā rā e toru. I roto itēnei rōpū te Kuia Pou Here, te Kaumatua Pou Here, ngā kaiako e whā, tōkotoru o ēnei he mātua hoki o ngā tamariki mokopuna kei Ranginui i taua wā, me tētahi kaiako kōhanga reo mai i Te Kao. Tokowhitu anō i tono aroha, he kaumatua, he kuia, he kaiako kōhanga reo me ngā mātua tē taea te haerei aua rā. (Tokorima o ēnei tokowhitu i tae ki te whakangungu Poutiria te Aroha i tū ki Kaitaia i te Hongongoi 2013). Heiwhāngai i te ahi i hikaia i te wānanga o te Poutūterangi, heiwhakautu i te pōwhiri o Ranginui mō te whakahaere i ētahi papamahi Poutiria te Aroha, tuakiri hoki, i whakaaro me kawe i a Ruth Beaglehole ki Kaitaia i te Hongongoi hei wāhanga mōtuhake o tana hōtaka o 2013, me te āta titiro ki ngā whakatinanatanga o tēnei kaupapaki ngā whare kōhungahunga. Takihaere atu te whānau o Te Mauri Tau me tētahi kaiako nō te kōhanga o Whaingaroa i tō Ruth taha.


E toru ngā mahi i whakaritea:


1. He wānanga pō ahiahi, ā, i tae ngā kaumātua/kuia ka tūhura atu ki ngā kōrero mō Poutiria te Aroha me te tuakiri o te tangata

2. He papamahi kotahi rā te roa ko Ruth te kaiwhakahaere ka tū ki REAP ki te Nōtā: ‘Compassion and Connection: A Conscious Approach to Early Childhood Education’.I tae atu te tekau mā ono tangata.

3. He papamahi kotahi rā te roa ki te taha o ngā kaimahi me te whānau o Ranginui, ka tūhura ki ngā mātāpono o tēnei mea te whakamana tamariki mā te whakatinana i a Poutiria te Aroha me te mārama ki te tuakiri o te tangata, i roto i ngā whare kōhungahunga. Kei te Āpiti 3 ngā whakaaro o tētahi kaiuru e whakarāpopoto ana i ngā hua o te papamahi.


Itō mai ngā papamahi he hunga kaingākaumai i ngā tōpito o Muriwhenua hei kanohi mō ngā whānau, hapū, iwi, hāpori,ratonga pāpori, mātauranga, rāngai whare āhuru me te hauora, rātou katoa kua kotahi nei ki raro i te kaupapa whakamana tamariki, whakapiki iteoranga tamariki me te whakatangatanga i ngā here.


He whakaaro noa


I ahu mai te takinga kupunei i ngā pitopito kōrero arotake,nāte tīma i tae ki te wānanga o te Poutūterangi, me ngā whakaaro hoki i puta i tenohotahi me Te Rana Porter i te mutunga o te tau.Ko ngā whakaaro mai i ērā i tae ki Whaingaroa i te Poutūterangi e tohu anai te pai o tēnei tūmomo wānanga. I whai wāhi ai ngā tāngata katoa me te pai o ngā rauemi mō te whaitake me te tautoko anō i tō rātou ako:

“I mahi tahi, takirua rānei, ahau i te taha o tētahi atu tangata. Tino pai nā te mea, e kōrero ana tātou o tātou ake whakaaro. He pai te whakarongo me te awhi i tēnā i tēnā o tātou me ngā whakaaro i puta mai.”

“Te ngākau he noho whanaungatanga. Te pai o tōmātou rongo kōrero me te whakawhiti whakaaro. Ka hari te ngākau.”

“E mihi atu ana ahau ki a koutou mō o koutou kaha ki te whakarite i ngā mahi mō tātou. Te tuhituhi i ngā mahi ki roto i ngā pukapuka mō tātou ki te whakaputa ōmātou whakaaro, me te whakautu i ngā pātai hoki.”

Tētahi tino arotahi mō ngā whakaaro ko ngā mahi whakatinana i te aroha:

“He kupu nuite aroha nā te mea kei a tātou katoa te aroha, ēngari pēhea, ki te whakamahi i te kupu nei, kia mau tika ai, ki roto i te ngākau o ia tangata. Ka rongo, ka kite, ka whakamahia e tātou te kupu nei i tēnei wananga ataahua.”

Ngā tepee 5 o tetukanga o A.R.O.H.A.i ako i te wānanga, i whakamahia tōtika e ngā kaiako, tuatahi ki a rātou anō i roto i te horopaki o te hui tīma, kātahi ki ngā tamariki:“Ko ētahi āhuatanga kua whakatinanahia i roto i āku mahi ko ētahi o ngā āhuatanga o te A.R.O.H.A., arā: āta mātakitaki, āta whakarongo; rongo ā-ngākau -ngā kare ā-roto; oranga wairua –oranga o te tuakiri; huakina tō ngākau, honoa ā ngākau; ara whakamua. Koinei ētahi āhuatanga e mahi ana ahau ki tōku kāinga hoki. Ā, ka āta mātakitaki, ka āta whakarongo me te rongo ā-ngākau mehemea he mamae tā te tamaiti ki ōna kare ā-roto. Kātahi mā te kaitiaki e whakaora tōna wairua, tōna tuakiri rānei. Nā ēnei mahi ka huakina tō ngākau ki a ia, ka huakina tōna ngākau ki a koe, ā, ka honoa ngā ngākau e rua o te kaitiaki ki te tamaiti kia whakaora ai tana mamae rānei. Mai i ēnei momo mahi, kātahi ka taea e te tamaiti te haere tonu ki āna mahi kia waiho ai ngā mamae – ara whakamua.”


Ērā i tae iwhakahoki atu he ripoata ki Ranginui e pā ana ki te wānanga. Kaha hoki rātou ki te waiata i te waiata Aroha Pūmau, i titongia e rātou i te wānanga. Te pukapuka arohai whakaatu atu i te wānanga ‘TāPepi pukapuka mōte haere a Māma ki te Kōhanga Reo’ ka pānui hoki ki ngā tamariki me tō rātou koa.“Maha ngā pātai mengā whakaaro o ngā tamariki e puta ana! Excellent Social Competence Development.”


I tuku rīpoata hoki rātou ngā kaiuru,me tō rātou waiata ki tētahi hui whakarauora reo i Muriwhenua,kātahi ki te hui Te Ataarangi Kura Kaiāwhina o Muriwhenua. I ngākau nui te hunga ki te kaupapa ahakoa ki tāte kaiārahi reo kāore i tika te whakatakoto o ngākupuwaiata. Ka nui te matapaki kātahi ka whakaae te kaiārahi reo kia waiho ki ngā kaitito me ngā kaiako o Te Mauri Tau te whiriwhiri me aha.I kawehokite kaupapa ki te hui o ngā kaiako o Ranginui,rātou ko tētahimātanga hāpai Kōhungahunga. Nā te Tāhūhū o te Mātauranga te tono kia tautoko i te whanake o ētahi tino tukanga, tētahi o ēnei e hāngai ana ki ‘Positive Guidance of Tamariki Behaviour’.


Ki tāna “this Poutiria Te Aroha is the heart of what tamariki self-directed empowerment is”.Ki tāna i te “blown away”a ia ki te hōhonutanga o ngā tikanga o te mahi A.R.O.H.A.nā Te Mauri Tau. Kua tono kē a Ranginui kia whakaae a Te Mauri Tau mā Ranginui te tukanga A.R.O.H.A.e whai hei tūāpapa mō ārātou mahi katoa.


“E whakaae ana te katoa -ko te A.R.O.H.A. tā mātou tikanga whakahaere ki te tautoko, hāpai, whakapiki i te mana, i te wairua hoki o ngā tamariki katoa o konei.”


I taua wā tonu ka tono atu hoki a Te Rana kitētahi mātanga mātauranga nō NZCA (Te Tari Puna o Aotearoa), ki te tīma MātangaMātaurangao te Hāpori mō ngā Kōhungahunga, ki a REAP Kaitaia, ki te Āpiha Raihana Kōhungahunga hoki, kia whakahoki mōhiohio atu. Tere te tautoko o tekatoa i te tukanga A.R.O.H.A.me te kī he tukanga ka taea te ine, he whai take nā te whakamana tamariki. I te Whiringa-ā-nuku o 2013 i tautoko te kaiwhakahaere Kōhungahungaā-roheo te Tāhūhū o te Mātauranga,me te Āpiha Raihana i te tukanga tepe-5 o A.R.O.H.A., hei tautokokia whanake ngā mātāpono, ngā mātatika pāpori, i roto i ngā tamariki. Ki tā rāua ko tēnei tētahi o ngā tino tikanga, tētahi o ngā mahi whai mātāpono tuturu kua kitea e rāua. Ka haere tonu ā rāua kōrero me te kī ko te whakamana tamariki te tūāpapa o ngā mahi katoa i te rāngai Kōhungahunga. E whakanui ana a Ranginui i Te Mauri Tau rātou ko Ruth Beaglehole,ngā kaihanga i tēnei kaupapa. E kī ana me haere tonu ngā whakangungu e ū ai te akoranga e tika ana mō ngā kaiako me ngā mātua o Ranginui.


“I whakaae mātou –me ako mātou katoa mai i te tīmatanga he aha te whakahaere tūturu o te kaupapa.” Kua kitea e hāngai ana a Poutiria te Aroha me ngā mahi whakaute tamariki kōhungahunga, ā, ka tuhi hukihuki he tukanga ‘Positive Guidance for Social Competence’mō Ranginui me te tāpiri i ngā aroro matua mai i Poutiria te Aroha.


Ka tautoko ngā whakaaro o Te Rana Porter i te mutunga o te tau, arā, nā te kaupapai pikiai te mōhio, ā, ko aua akorangakei te whai pānga tonu ki ngā mahi i Ranginui.“Ko taku rongo nei, kua hōhonu kē atu tō mātou mōhio ki tō mātou pāpānga ki runga i ngā tamariki, ki runga i a mātou anō hoki. He tūturu te hiahia, nō te aroha anō, kia whakamana tamariki engari rā he wā anō ka kore e kitea tēnei whanake nō mātou –he momo titiro, te hoki anōki te tūāhua whaimana me te here. E pono ana tēnei ratonga ki te whakatupu me te whakawātea tamariki i ngā here, engari mai i te wā i kuhu ki tēnei, ‘AUE, horekau kē mātou i te hunga ‘whakaute’ pēnei ki ō mātou whakaaro.”


“I mua i maia ahau e pā ana kite āhua o āmātou mahi whakamana tamaiti, engari aiānei ka tirohia aku mahi ka whakaaro, ‘Taihoa, i te mahi ahau i tērā mea ‘whaimana me te here?’ He rite ki tētahi tūāhua hōu mō te whakaute, tērā ka kitea, ka rangona i a koe e whakahōnore ana i te ihi, te wehi, te mana me te tapu. Kāore anō mātou kia eke ki reira i tēnei wā. Ko te mea nui i waenga i a mātou ko te tupu o te mōhio – pērā ki te wheako tangata tuatoru ka puta koe i a koe me te mātakitaki i a koe i tētahi “wā nunui” rānei me tētahi “tuakiri nunui” – ka kitea e rua ngā mea. 1. Tō āhua – kei te rongo i te whaimana me te here i te tamaiti ahakoa te matahunahuna, te ngāwari o te reo, te matarua?(2). He aha te rongo o te tamaiti, ā-mahi mai, ā-whakautu mai –he aha tāku e mahi nei e kore mō te whakamana me te pāpōuri atu ki te tuakiri o te tamaiti? Kua puta te anipā, kua puta te āmaimai.”


“Ki ahau kāore tēnei whakaaro i te whakaruhi i a mātou anō, engari kē he pātai noa iho ki a mātou –‘I te tika tērā, kātahi anō ka mahia e au?’ Kua ruarua ngā wā ka whakarongo tātou ki a tātou, kua kaha kē atu te hoki whakaroto ki te wānanga, ā, mā te pātai ki a mātou anō e āki i te āta whakaaro.”


Ko te tukanga o A.R.O.H.A hei whakatau horopaki, ko te karakia i homai i te wānanga hoki, ngā rautaki e whakamahia ana e ngā kaiako o Ranginui: “Te karakia nō Tūpai -Hutia ngā tarutaru mai i to whatumanawa –He whakamau tēnei i te rongo mōku, he ara e mākere ai ngā taumaha. He ara hei whakamihi i taku hoki mō taua wā poto, ki ngā whanonga o mua engari kāore mō te whakamārama katoa ko wai mātou –he wā kē i a mātou e tahuri ana ki te whakatinanatanga o te AROHA i tōna tūturutanga”.


Māhea ana te moemoea me ngā ūara o Ranginui, koinei te kaha whakahaere i ngā mahi katoa ki reira. “Ko tō mātou moemoea nui ko te oranga o te iwi. Koia tētahi o ngā take i tae mai mātou ki tēnei kaupapa nā te mōhio he wāhanga matua tōna i ngā mahi kōhungahunga-te whakaute i te mauriora o ngā kōhungahunga –te whakaute tūturu nei.” Manawanui ana a Ranginui ki te whakahoki mai i ngā mātauranga Māori, me te tūhonohono i ngā mahi o ia rā ki aua mātauranga.”


“I te tuatahi kīhai ngā kōrero a Ruth i tau pai ki roto i te ngākau o te hunga whakarongo, arā, nō whea mai te kaupapa, ina hoki i whakaata tika i Te Ao Māori. “I tērā wā i tae mai a Ruth hanga Pākehā nei ngā kōrero, ko te reo whakatau ko te reo Pākehā. He wairua anō tērā he rerekē ki te wairua i te wānanga ki Whaingaroa, ko taku pono tēnei. Heoi anō te tino ngako o te kōrero tonu he rite ki tērā o te Ao Whānui o te Ao Māori anō. E ako ana ahau ko ngā mātauranga katoa i tō tātou ao, ka tūhonohono mai ki te mātauranga o ō tātou tūpuna. Ā, ko mātou ka hoki hoki ki te AROHA me te Tuakiri hei tūāpapa mō ō mātou whakaaro me ā mātou mahi katoa.


"I tāutungia ko te pupuri a ētahi he tūāhua kawa i waenga i a rātou, he aukati i te whakatinana o te kaupapa. “Ahakoa te aha he piki he heke i waenga i tētahi tīma, ā, nā tērā ka puta te tini kare-ā-roto me ngā ariā. I ngā wā ka mahi ngātahi ko te hua ka puta he whakamīharo. Ko te hua ka puta i te tangata, e hāngai ana ki te āhei o aua tāngata ki te arotahi ki te whāingaroa, kia wātea ngā tamariki i ngā here, mā ngā tikanga-ā-iwi (kaupapa o Ranginui) me te tāutu i te haepapa KAUA ko te tuku hē, ka hikina tahi mō tērā kua whakaarohia he tukinga rānei he aukatinga rānei. Me whakamahara anō i a tātou kia angitū te kaupapa nei me hiki tātou katoa i te haepapa me pūmau ki te rapu rongoā whakatau raru, kaua ko te rapu putanga i ngā tuku hē. He whai mātāpono pū, a Poutiria te Aroha.


"He mea nunui kia haere tonu ngā whakangungu. “I tō mātou hokinga nō muri mai i te whakangungu o te Poutūterangi i rongo mātou i te tūhonohono me te mōhio he aha ā mātou mahi... i te kuhunga ki te mahi ka tere kitea mō te whakaū i te ako me haere tonu te whakangūngū. Me whanake anō te māramatanga ki te tūāpapa o te A.R.O.H.A, me mōhio hoki te katoa o te tīma me ngā mātua.


"I kitea he paku noa iho te ’rongo’ i te mārama o te kaupapa me te mea kāore i tata atu, i tawhiti rawa kē, ki tērā māramatanga e pirangi ana ngā kaiako. “Kua tīmata mātou –kua pihi mai te hīnatore, kua ngākaunui, kua ngaro, kua rangirua hoki kua manako anō i te wā kotahi. Me whakangunguanō, me pūmau te tautoko i a mātou e whakatinana ana i tēnei kaupapa –Naiānei-ME TENGĀKAU MANAHAU!”



Poutiria te Aroha offers kaupapa Māori parenting programmes that resonate with whānau Māori, bringing aroha home.

07 825 7111

pouaroha@mauritau.org.nz

Te Mauri Tau, Papaora, Whaingaroa, Raglan